Dolāra kurss krīt. Tas ietekmē arī latviešus

Ilustratīvs foto

Ilustratīvs foto. Foto: LETA

Santa KvasteSanta Kvaste, TVNET

Ko nozīmē zemais ASV dolāra kurss pēdējā laikā? Vai un kādu iespaidu tas var atstāt uz Eiropu, Latviju, eiro un latu? Portāls TVNET apkopoja banku analītiķu novērojumus un ieteikumus par šo tēmu.

Neprāts ASV ietekmē kursu

«DNB bankas» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš TVNET atzina: «Tiešām ASV dolāra kurss ir ievērojami pazeminājies kopš jūlija, kad tas bija ap 1,30 par eiro, līdz aptuveni 1,38 šobrīd.

Viens no iemesliem ir acīmredzams – kārtējā neprāta lēkme ASV politikā.

Eirozonas tekošā konta (galvenokārt ārējās tirdzniecības) pārpalikums varētu būt vēl viens iemesls. Šis pārpalikums nozīmē, ka ir lielāks eiro pieprasījums no tiem, kas vēlas iegādāties Eiropā ražotās preces, bet mazāks piedāvājumu no tiem, kas vēlas tur pārdot.

Nozīme ir arī tam, ka Eiropas Centrālā banka ir daudz piesardzīgāka nekā centrālās bankas ASV un Japānā. Stiprais eiro nozīmē mazāku inflāciju. Eirozonā vidēji tā tuvojas 1% lejupejošā virzienā, bet Latvijā šobrīd ir pat deflācija.

Tas arī apgrūtina eksportu uz trešo valstu tirgiem, kā arī saasina importa konkurenci eirozonā. Latvijai tas šobrīd nav īpaši bīstami, jo mūsu konkurētspēja ir samērā laba, par ko liecina augošā tirgus daļa pasaulē.

Taču eirozonā ir valstis, kuras ir dziļā recesijā un pat depresijā un kuru galvenā cerība ir pieaugošs eksports uz trešajām valstīm. Tām šāds eiro vērtības kāpums ir ļoti nevēlams.

Arī Latvijai šobrīd drīzāk būtu vēlamāks zemāks eiro kurss,

jo importa ietekme uz cenām jebkurā gadījumā ir lejupejoša, bet papildu atbalsts ekonomikai no eksporta puses noderētu.»Strautiņš atturējās no valūtas kursa turpmāku izmaiņu prognozēšanas: «Pieturos pie principa, ka pasaules vadošo valūtu kursa izmaiņas ir neprognozējamas, un iesaku to pašu darīt arī citiem, atbrīvojot prātu pievienoto vērtību radošām darbībām.»

Spekulācijas par saistību pildīšanu

Arī «SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis TVNET skaidroja, ka sākotnējais sitiens pa dolāra vērtību bija saistībā ar ASV nespēju panākt nākamā gada budžeta apstiprināšanu, kā dēļ nācās apturēt daudzu publisko iestāžu darbību, un riskiem, un spekulācijām ap iespējamo nespēju pildīt savas saistības.

«Vājināšanos pastiprināja ziņas par lēnāku nekā gaidīts nodarbinātības pieaugumu un gaidas, ka FRS būs spiesta turpināt naudas pludināšanas pasākumus. Kopumā gan jāsaka, ka visas

svārstības ir un būs balstītas noskaņojuma izmaiņās un subjektīvos faktoros.

Patlaban dolārs sanīka, pateicoties negatīvajai ziņu plūsmai no ASV, kas iznāca priekšplānā, notušējot problēmas citviet, piemēram, tajā pašā eirozonā.Mainoties ziņu plūsmām, būs vērojamas arī noskaņojuma izmaiņas, kam sekos arī valūtu vērtības. Un tam būs arī atbilstoši faktori, ar ko izskaidrot notiekošās izmaiņas.»

Apdraudēt eirozonas konkurētspēju

Gašpuitis norādīja, ka tālāks dolāra kritums un eiro stiprināšanās var apdraudēt eirozonas konkurētspēju, kas var ievērojami kavēt nupat no krīzes mostošos reģiona ekonomiku, kas atsauktos arī uz vietējām aktivitātēm.

«Savukārt potenciālais ieguvums varētu būt lētāks imports no dolāra zonas. Tas daļēji atspoguļojas arī pašreizējā degvielas cenas kritumā. Kopumā, ņemot vērā līdzšinējos risinājumus,

lielāka noteiktība, visdrīzāk, nebūs ātrāk par nākamā gada februāri,

kad ASV nāksies atkārtoti lemt par valsts parāda griestu noteikšanu. Līdz tam vēl klajā nāks ne viena vien datu sērija par ASV un eirozonas ekonomikas izaugsmes gaitu, kā arī jaunumi par nepieciešamo parādu restrukturizāciju Grieķijā, kas viesīs jaunas korekcijas.Ilgtermiņā sagaidāms, ka dolārs atgūs savas pozīcijas. Starp galvenajiem dolāra vērtības pieauguma virzošajiem faktoriem gaidāmi ASV ekonomikas izaugsmes nostiprināšanās un esošo drukāšanas apjomu sašaurināšana.»

Savukārt «Swedbank» Valūtas un fiksētā ienākuma produktu pārdošanas nodaļas vecākais finanšu produktu pārdošanas speciālists Renārs Rutkovskis TVNET atgādināja, ka eiro un dolāra kursam nebija izteiktas tendences līdz septembrim. Tas bija saistīts ar tirgus dalībnieku pieaugošo uztraukumu par ASV centrālās bankas iespējām samazināt ekonomikas stimulēšanas programmas.

«Diemžēl nesenā budžeta krīze ASV, kā arī jauna centrālās bankas vadītāja nominēšana ļauj domāt, ka tuvākajā laikā nekādi pasākumi, kas varētu mazināt ekonomikas stimulēšanas programmas, nav sagaidāmi. Tas arī bija iemesls dolāra kursa kritumam attiecībā pret eiro.

Vismaz līdz nākamajai budžeta krīzei janvārī dolāra kursam vajadzētu saglabāties esošajā līmenī vai nedaudz pieaugt attiecībā pret eiro.»

Maina degvielas cenas

Bet «Swedbank» vecākā ekonomiste Lija Strašuna skaidroja, ka saistībā ar ietekmi uz Latviju ir divi galvenie kanāli.

Pirmkārt, vājāks dolāra kurss pret eiro nozīmē mazākas naftas cenas eiro izteiksmē un attiecīgi mazākas degvielas cenas Latvijā. Daļēji šo efektu jau redzam.

Otrkārt, stiprāks eiro kurss pret dolāru nozīmē konkurētspējas pasliktināšanos eirozonas eksportētājiem,

kas var nedaudz bremzēt jau tā trauslo eirozonas izaugsmi.

Tas savukārt nozīmē arī vājāku pieprasījumu pēc Latvijā ražotām precēm un pakalpojumiem. Tomēr, ja eiro kurss atkal sāks pavājināties, lielai ietekmei uz Latviju nevajadzētu būt.

Pārpublicēts: http://www.financenet.lv
Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s