Intervija ar finanšu dizaineri Sigitu Keišu

Intervija ar Sigitu Keišu – RUB valdes locekli un grāmatvedības aģentūras SIA Kamelota valdes locekli.


Kā Jūs izlēmāt pievērsties uzņēmējdarbībai?

Lēmums par savu uzņēmējdarbību nāca pirms 16 gadiem, kad es strādāju kā darba ņēmējs  grāmatvedības ārpakalpojuma uzņēmumā. Strādājot pie sevis domāju, ko es varu un ko es gribu darīt citādāk. Tā radās ideja par savu uzņēmumu un kopā kolēģi Zandu Bērziņu nolēmām, ka mēs gribam uzsākt savu uzņēmējdarbību.

IMG-44Kāpēc tieši šī nozare un kas Jūs tajā saista?

Šī nozare noteikti bija likumsakarība – tā ir mana izglītība, iepriekšējā darba pieredze, un grāmatvedības nozare ir man tuvu sirdij un patīk.

Viens ir grāmatvedis, kurš dara to, ko uzņēmējs liek, bet otrs ir tas, kurš dod padomus uzņēmējam, lai viņam būtu droši un mierīgi naktīs gulēt. Un šī otrā puse ir tā, kas man patīk. Reizēm man pat saka, ka es esmu finanšu dizainers. Var teikt, ka šajā darbā izpaužu arī tādu kā misijas apziņu gan pret uzņēmēju, gan pret valsti.

Vai un kā laika gaitā ir mainījies Jūsu klients?

Klienti  mūsu uzņēmuma darbības gadu laikā noteikti ir kļuvuši prasīgāki,  klienti domā ilgākā laika periodā, vairāk ar skatu uz nākotni.

Ja paskatās pagātnē, tad 10 gadus atpakaļ bija klienti, kas domāja tikai kategorijā „man ir labi tā, kā ir šodien”. Man ir liels prieks par tiem, kuri skatās nākotnē un ilgtermiņā, jo uzņēmējdarbībā tas ir būtiski.

Varu teikt, ka es esmu savu klientu uzticības persona, jo ir jābūt ļoti ciešai sadarbībai starp grāmatvedi un klientu. Reizēm jokojot saku – tā ir laulība,  mums ir jāzina ne tikai labais, bet arī sliktais, un jāmāk šīs vājās puses notušēt. Mums ar klientiem lielākoties ir  ģimeniskas attiecības, ja man nepieciešama kāda palīdzība, varu viņiem piezvanīt; ja viņiem kas nepieciešams, viņi jebkurā brīdī man var jautāt.

Kā Jūs no sava skatu punkta raksturotu šī brīža biznesa vidi Latvijā?

Tajā noteikti ir gan plusi, gan mīnusi. Viens no plusiem ir tas, ka mēs savus klientus un biznesa partnerus varam sasniegt ļoti ātri. Latvija teritorijas ziņā ir maza, līdz ar ko nav problēmu vienā dienā aizbraukt uz Liepāju, bet nākamajā uz Daugavpili. Tas noteikti ir ieguvums un ērtība.

Savukārt tas, ko gribētos uzlabot, noteikti ir likumdošanas izmaiņas, kas mūs skar,  īsais laika periods, kas paredzēs izmaiņu ieviešanai un pielāgošanai ir liels apgrūtinājums.

Mans ieteikums darba ņēmējiem – cienīt un novērtēt savu darba devēju, it īpaši, privātajā sektorā, jo visi nevaram būt darba devēji, uzņemoties atbildību par 5, 10 vai 50 cilvēkiem, protams, nemaz nerunājot par lielajiem uzņēmējiem. Ja tu pats nevari būt uzņēmējs, novērtē, ko darba devējs tev dod – darba iespējas, darba apstākļus.

Tāpat gribētos, lai arī no valsts puses ir lielāks uzsvars un atbalsts uzņēmējiem – labi vārdi, pateicība. Es vienmēr esmu teikusi, ka valsts pārvaldē vajadzētu strādāt tikai tādiem cilvēkiem, kuri paši ir izgājuši cauri tai uzņēmējdarbības garšai. Ja tu uzreiz pēc augstskolas nonāc valsts iestādē, var veidoties sajūta, ka tu savas stundas nostrādā, darbiņu padari un alga tev vienkārši pienākas. Biznesā ir pilnīgi citādi. Tev ir jāpierāda sevi, savi darbi un rezultāti, lai nopelnītu savus pirmos 100, 1000, 10000 eiro… Vienmēr būs kāds, kurš zaudē, kuram nesanāk, bet tā uzdrošināšanās, ka viņš jau ir mēģinājis, tas dod citu redzējumu turpmākajā karjerā. Es uzskatu, ka valsts pārvaldes aparātu ir iespēja padarīt efektīvāku, pārskatot resursus, izmaksas, gluži tāpat kā tas tiek darīts uzņēmējdarbībā.

 Kur un kā Jūs smeļaties enerģiju un iedvesmu pēc darba?

Sabiedriskās aktivitātes un darbošanās noteikti ir viena daļa, kas dod man iedvesmu un enerģiju. Profesionāla ziņā tās ir aktivitātes –  Rīgas uzņēmēju biedrībā un Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijā.

Otra būtiska daļa ir mani vaļasprieki – zīmēšana, adīšana, sports.

Vai un kādēļ Jūs ieteiktu citiem uzņēmējiem pievienoties Rīgas uzņēmēju biedrībai?

Es noteikti iesaku pievienoties RUB, jo tā ir cilvēku savstarpējā komunikācija, ideju apmaiņa, pasākumi, ko mēs paši sev radām un organizējam, ieguvums no šīs biedrības,  jaunas pazīšanās, varbūt arī jauni klienti.

Un kopīgi mēs noteikti varam realizēt krietni lielākas un ambiciozākas lietas nekā katrs atsevišķi.

Jūsu vēlējums Rīgai un Latvijai, sagaidot valsts simtgadi!

Novēlējums noteikti būtu smaids, labsirdība un skaļi pateikts „paldies” Latvijai! Es domāju, ka arī RUB noteikti radīs kādu iespēju vai projektu, lai pateiktu šo lielo „paldies” mūsu Latvijai no savas puses. Ja tu vari dot to otram, tad tu noteikti saņemsi pretim. Tas attaisnojas!

Jūsu padoms, vēlējums jaunajiem uzņēmējiem vai tiem, kuri vēl prāto par savas uzņēmējdarbības uzsākšanu!

Uzdrošinies spert lielu soli! Šodien ir jāsper lieli soļi, jo, ejot uz priekšu ar maziem solīšiem, vairs nevar viens pats īsti pastāvēt un darboties kādā mazā kaktiņā. Ir jābūt drosmīgiem un jāsper lieli soļi.

Un es noteikti esmu par ģimenes uzņēmumiem, kas ir pārmantojami. Vai tās ir ražotnes, pakalpojumi vai pārdošana, bet man ļoti gribētos, lai Latvijā uzņēmumi pastāvētu no paaudzes paaudzē. Jaunajiem es noteikti arī ieteiktu vispirms aprunāties ar tiem, kam jau ir pieredze, zināšanas, ieklausīties viņu padomos, kādas kļūdas viņi ir pieļāvuši un neieteiktu atkārtot. Šī pieredze ir vērtība, ko, manuprāt, neiedos neviens grāmata.

 


Ar S. Keišu sarunājās RUB praktikante A. Alksne

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s