Mūsu bizness ir caurspīdīgs! Intervija ar Normundu Ivdru

Intervija ar Normundu Ivdru – RUB biedru, SIA Vējstikli dibinātāju un valdes locekli.


Kā Jūs izlēmāt pievērsties uzņēmējdarbībai?

Tas jau bija ļoti sen… Dzīvojām ļoti interesantā laikā, kad beidzās Padomju laiki un sākās pārmaiņu laiki, Latvijas neatkarība. Sajutu sevī tādu tieksmi un vēlmi kaut ko veidot pašam. Darba pieredze vēl nebija liela, nesen bija pabeigta Rīgas Tehniskā universitāte, sākās kooperācijas laikā. Kopā ar brāli sākām nodarboties ar būvniecību. Tie bija pārmaiņu laiki, vienu brīdi gāja labāk, otru – sliktāk. Sākās krīze un  tika piedzīvots arī bankrots. Tā ka, var teikt, esmu izbaudījis visu buķeti.IMG-20171123-WA0003

Pēc statistikas datiem ar uzņēmējdarbību pasaulē nodarbojas 3-5% cilvēku. Tas nav liels skaitlis, un tam ir savi iemesli, kāpēc tā. Viens no svarīgiem iemesliem ir spēja uzņemties atbildību. Parasti cilvēki no atbildības baidās. Katrs jautājums ir jārisina gan labākos, gan sliktākos brīžos.

Manuprāt, uzņēmējdarbība ir maratons nevis sprints, ir jādomā ilgtermiņā, jācenšas prognozēt. Uzņēmējdarbība ir dzīvesveids. Protams, ir bijuši daudz un dažādi pārbaudījumi, kur jāliek lietā visas savas zināšanas, pieredze un sakari. Es uzskatu, ka katram cilvēkam dzīvē ir dots kaut kas savs. Un man, es uzskatu, tā ir uzņēmējdarbība.

Nav viegli, bet ir interesanti, un, protams, ir patīkami strādāt uz rezultātu, gribas kaut ko nopelnīt nevis tikai strādāt strādāšanas pēc. Uzņēmējdarbība no ierēdniecības atšķiras ar to, ka tā strādā uz rezultātu. Un, protams, ir jādara kaut kas lietderīgs sabiedrībai, lai būtu cilvēki, kam mūsu pakalpojumi ir vajadzīgi.

Sākāt ar būvniecību…

Pēc būvniecības es pamēģināju savus spēkus arī ierēdniecībā, strādāju pašvaldībā. Nostrādāju ierēdniecībā piecus gadus, līdz es sapratu, ka tomēr uzņēmējdarbība ir mans lauciņš un ka ierēdniecība ir kaut kas pilnīgi cits. Lai arī tur varēja darboties, tas man nesagādāja tādu prieku. Un prieks ir svarīgs, jo tad arī rezultāti ir citi. Kāpjot pa pašvaldības amatu kāpnēm, uzkāpu līdz Carnikavas izpilddirektora amatam, bet tad vienā dienā kā zibens spēriens nāca jautājums – ko un kāpēc es šeit daru? Nolēmu atgriezties uzņēmējdarbībā. Ko izdomāju – to izdaru, ko nopelnu – tas ir mans. Bet, protams, nav tik viegli. Ir bijuši dažādi piedzīvojumi, jo Latvijā uzņēmējdarbības vide ir diezgan nesakārtota un smaga, tirgus ir maziņš. Līdz ar to ir diezgan intensīvi jādomā, jāstrādā, jāveido laba komanda. Es uzskatu, ka uzņēmējdarbībā viens no pamatiem ir laba komanda. Un, ja to izdodas izveidot, tad arī visi darbi iet uz priekšu un var kaut ko nopelnīt.

Vējstikliem tūlīt būs 15 gadi. Bet kopējā pieredze man šajā nozarē ir vairāk par 20 gadiem. Pieredze ir diezgan liela, un mūsu moto ir «mūsu bizness ir caurspīdīgs». Tur ir divas domas – viena, ka stikli ir caurspīdīgi, un otra, ka mūsu uzņēmējdarbība ir caurspīdīga. Mēs jau, šķiet, ceturto gadu saņemam pateicību no Valsts ieņēmumu dienesta par godīgu nodokļu maksāšanu. Reāli runājot, par valsts uzturēšanu. Ja reģistrā ir daudzi desmiti tūkstoši uzņēmumu, tad šādu pateicību saņem ap trīs tūkstoši uzņēmumu, tā ka secinājumus varam izdarīt paši.

Kāpēc tieši šī nozare un kas Jūs tajā saista?

Te varētu runāt par kaut kādām liktenīgām lietām, ka tā sanāca. Pēc izglītības es esmu inženieris – celtnieks. Tā, protams, arī ir interesanta sfēra, bet dzīvē tā sagrozījās, ka nonācu auto nozarē. Bija piedāvājums nākt šajā sfērā. Ne savā uzņēmumā, bet par direktoru, par cik izglītība un īpašības kā cilvēkam un vadītājam to ļāva. Sākumā strādāju kā algots darbinieks, bet pēc tam tas viss kaut kā nelika mieru. Darbs auto nozarē sākās jau 1996. gadā, pirms darba pašvaldībā. Strādājot pašvaldībā, visu laiku nelika mieru doma par auto stikliem. Man patika šī nozare, bet pirms tam man bija saimnieki. Man apnika strādāt kā algotnim, jo es redzēju, ka var attīstīties straujāk un labvēlīgāk, ja pats dara un vada. No vienas puses tā ir liela pašdisciplīna, veidot savu biznesu, no otras puses – tā ir brīvība. Pats esi sev saimnieks. Tas, protams, neizslēdz dažādus pārbaudījumus, jo mēs dzīvojam atvērtā vidē. Ir daudz saskares punktu ar valsti, pašvaldību, citiem cilvēkiem, vidi, kas, īpaši, tajos sākuma, pārmaiņu laikos nebija ļoti droša. Pārmaiņu laiki ir nestabili, bet tie dod spēku pēc tam. Ja tu esi kaut ko neordināru sakārtojis, pārvarējis grūtības, tas piedod spēku, pārliecību un dzinuli iet tālāk.

Vai un kā laika gaitā ir mainījies Jūsu klients?

Klienti mainās līdz ar laiku. Liela daļa mūsu klientu ir dzīvojuši arī Padomju laikos un pārmaiņu periodā, un ir aktīvi arī šobrīd. Mums kā pakalpojuma sniedzējam ir tāds nerakstītais likums, ka klientam vienmēr ir taisnība, arī tad, ja viņam nav taisnības. Apkalpojošā sfērā strādājot, ir jāprot komunicēt, risināt jautājumus. Reizēm sarežģījumi gadās. Kā jau dzīvē.

Klienti paliek izglītotāki, jaunā paaudze ir citādāka, un priekš viņiem, protams, ir jābūt interneta vidē. Ja tevis nav Facebook, tad tevis nav vispār. Tā ir mūsdienu klientu iezīme, kas kļūst arvien aktuālāka un noteicošāka. Arvien vairāk viss notiek caur interneta vidi. Uzņēmumam jāiet līdzi, jāattīsta IT risinājumi. Komunikācija jānodrošina gan internetā, gan tiešsaistē, gan pa telefonu un citiem kanāliem.

Klients vienmēr ir bijis tas, kurš mums parāda, kurā virzienā mums jāattīstās. Jo apmierinātāks ir klients, jo mums iet labāk! Par cik valsts ir maziņa, katra cilvēka viedoklis ir svarīgs. Tādēļ mēs cenšamies apkalpot pēc augstākās raudzes, visu laiku ir jādomā par attīstību, jāieklausās klientos, jārespektē viņu domas.

Protams, ieviešam visas jaunākās tehnoloģijas mūsu sfērā un strādājam arī ar apdrošināšanas kompānijām, kas ir viens no mūsu pamatklientiem. Šādi klienti ir vairāk par 50% no mūsu klientūras. Un tas uzliek tādu kvalitātes latiņu, kas ir jānotur, ja mēs gribam strādāt ar šiem klientiem, jo viņu nosacījums arī ir apmierināts klients. Ja visas trīs puses – mēs, apdrošinātājs un klients – ir apmierināti, tad viss iet uz priekšu. Mūsu biznesa modelis ir ilgtermiņa un uz uzticību balstīta sadarbība, un to var iegūt tikai laika gaitā.

Kā Jūs raksturotu no sava skatu punkta šī brīža biznesa vidi Latvijā?

Biznesa vide mums ir sarežģīta. Protams, kārtējo reizi varu piezīmēt, ka tirgus ir mazs, likumdošana nav sakārtota gan attiecībā uz nodokļu jautājumiem, gan nekustamiem īpašumiem un citiem jautājumiem. Valsts ir jauna, viss ir attīstībā, bet uzņēmējiem tā ir diezgan smaga nasta, ja viņš grib šajā vidē strādāt. Tad vēl krīzes – globālās, vietējās, personīgās, uzņēmumu. Uz to visu ir jāreaģē un ir jādomā, lai biznesu noturētu virs ūdens.

Protams, gribētos, lai likumdošana ātrāk tiek sakārtota, bet to jau dara valdības cilvēki. Arī ar uzņēmēju ieteikumiem, bet tajos ne vienmēr ieklausās. Un nodokļu nasta ir diezgan smaga. Tie apgalvojumi, ka Latvijā ir zemi nodokļi, īsti neatbilst patiesībai. Ir lasīti dažādi analītiski auditoru firmu raksti, un skaidrs, ka var paskatīties dažādos griezumos. Bet tie, kuri apgalvo, ka nodokļi ir zemi, viņi skatās no savas puses. Uzņēmējiem, lai veiktu visus maksājumus, vispirms ir jānopelna šī nauda. Nodokļus maksā uzņēmēji nevis šo rakstu autori. Ar šādiem paziņojumiem lielākoties nāk klajā cilvēki, kuri paši nekad nav bijuši uzņēmēji, viņi dzīvo savā vidē, saņem garantētu algu no budžeta. Uzņēmējam ir jānopelna ne tikai sava alga, bet arī darbiniekiem, nodokļiem, kredītiestādēm, uzņēmuma attīstībai u.t.t. Un tikai tas, kas paliek pāri, ja vispār paliek, tiek pašam.

Kur un kā Jūs smeļaties enerģiju un iedvesmu pēc darba?

Mans vaļasprieks ir makšķerēšana. Tātad tas, kas man dod enerģiju, ir daba, tā ir atpūta dabā, cilvēki, kas man ir apkārt. Tās ir pamatlietas. Protams, arī šad un tad pasportoju, paceļoju. Bet pamats ir daba. Ne jau tās zivis ir galvenais, bet tu aizbrauc prom no elektromagnētiskā pilsētas starojuma uz laukiem, esi kopā ar dabu, cilvēkiem, pats ar sevi. Iemet to pludiņu, sēdi un skaties uz to, un tajā laikā nāk visādas feinas domas galvā.

Vai un kāpēc Jūs ieteiktu citiem uzņēmējiem pievienoties Rīgas uzņēmēju biedrībai?

Jā, noteikti ieteiktu pievienoties, jo tā ir organizācija, kurā apvienojas cilvēki ar līdzīgām domām, ar līdzīgām idejām, no līdzīgas vides.

Kopējie mērķi, neatkarīgi no biznesa nozares, ir līdzīgi – sakārtota nodokļu politika, ko vajag sakārtot ne tikai uz papīra, bet tā, lai uzņēmējs justu, ka šajā valstī strādāt ir patīkami, ka tevi te novērtē, ka tu spēj samaksāt šos nodokļus. Protams, mūsu tirgus ir diezgan izkropļots, jo daļa uzņēmēju nodokļus nemaksā un konkurēt tādos apstākļos ir sarežģīti. Tāpēc es domāju, ka iesaistoties RUB, tu esi vidē, kas tev ir radniecīga.

Protams, var iegūt jaunus kontaktus, apmainīties ar idejām, pieredzi un zināšanām, piedalīties dažādos pasākumos, ko RUB organizē. Arī iespēja mācīties, kas tiek dota caur RUB, LTRK un citām uzņēmēju organizācijām. Protams, arī tikšanās ar interesantiem cilvēkiem.

Jūsu vēlējums Rīgai un Latvijai, sagaidot valsts simtgadi!

Saules mūžu Latvijai! Latvija ir ļoti interesanta valsts, un Rīga ir interesants veidojums. Ja citās valstīs ir daudzas vai vismaz vairākas spēcīgas pilsētas, tad Latvijā Rīga ir galvaspilsēta un arī biznesa pilsēta, kur notiek visas lietas. Tepat Lietuvā ir vairākas spēcīgas biznesa pilsētas, bet Latvijā tāda ir tikai Rīga. Protams, novēlu sakārtotību. Sakārtot lietas tā, lai daudzi cilvēki, kuri ir aizbraukuši, gribētu atgriezties. Pie nesakārtotas vides, likumdošanas un citām lietām cilvēki diemžēl brauc prom vēl joprojām. Mans vēlējums ir mums visiem kopā šo valsti sakārtot tā, lai cilvēki atgrieztos un dotu savu pievienoto vērtību. Es domāju, ka ar laiku viss būs kārtībā, bet vēl zināms darbs ir jāiegulda visiem. Galvenais to visu darīt pēc iespējas godprātīgi. Tas gan ir akmens valdības dārziņā, jo mans personīgais viedoklis ir, ka, ja šo valsti vadītu cilvēki, kuriem šī valsts rūp un ir svarīga, situācija būtu citāda. Šobrīd ir tā, ka ir skandāls pēc skandāla, zagšana pēc zagšanas, izmantojot visas iespējas. Līdz ar to šī valsts nav tik bagāta un sakārtota, cik varētu būt.

Nesen skatījos interviju, kurā piedalījās divi partiju vadītāji un viens uzņēmējs. Tur parādījās, ka cilvēki, kuri vada mūsu valsti, nesaprot elementāras lietas. Un uzņēmējs, kurš pašlaik dod darba vietas 700 cilvēkiem, vēlas uzsākt vēl vienu biznesu, kam nepietiek vietējā darba spēka, tādēļ ir objektīva nepieciešamība ievest darba spēku no ārvalstīm. Uz šo politiķi norādīja, ka Latvijā ir augsts bezdarbs un ārvalstu darbaspēku ievest netiks ļauts. Tomēr ir jāatceras, ka šie ilgstošie bezdarbnieki lielākoties nemaz vairs neprot un negrib strādāt. Viņi ir darbaspējīgi visdrīzāk tikai uz papīra. Ja stabils, uzticams uzņēmējs vēlas uzsākt vēl kādu biznesu, kurā plāno nodarbināt vismaz 100 cilvēku, tie būtu valstij nodokļi. Bet šobrīd ārvalstu darbaspēka ievešana viņam nav ļauta, lai arī speciālistu šeit uz vietas trūkst. Vispārējā attīstība tiek bremzēta. Sēžot uz budžeta algām, spriest ir viegli, un cilvēki, kuri kaut ko dara, tiek nevis atbalstīti, bet tiek apgrūtināta viņu darbība. Bet cerība, ka kaut kas mainīsies, ir.

Vēl viena būtiska lieta, kas Latvijai un Rīgai ir svarīga, ir ražošana. Tā nav vienkārša lieta, bet tā ir lieta, kas valsti uztur un attīsta. Jau pārmaiņu laikos daudz kas tika pamatoti likvidēts, bet daudz kas diemžēl tika vienkārši izsaimniekots. Ja uzņēmējam vairākus gadus ir jāgaida, lai pievilktu elektrību, tad vieglāk ir aizbraukt uz Igauniju, Lietuvu, kur viņu gaida. Visa ierēdniecība dzīvo uz uzņēmējdarbības nodokļiem un vicina pletni. Bet uzņēmējs pa lielam ir optimists, skatās uz priekšu ar cerību. Uzņēmējam, protams, ir jābūt reālistam, bet optimistiskam reālistam.

Mans uzdevums ir vadīt savu uzņēmumu pēc iespējas labāk, dot savu pievienoto vērtību, lai varu maksāt algas, nodokļus, attīstīties, sakārtot vidi mūsu nozarē.

Jebkurš uzņēmējs, kurš godīgi strādā un atbalsta valsti, ir pelnījis triju zvaigžņu ordeni. Jo iziet ceļu cauri šai videi, tas absolūti nav viegli, un ne visi to iztur. Un tie, kuri iztur, es uzskatu, ir pelnījuši apbalvojumu.

Jūsu padoms, vēlējums jaunajiem uzņēmējiem vai tiem, kuri vēl prāto par savas uzņēmējdarbības uzsākšanu!

Pirmkārt, nebaidīties no atbildības. Kā jau es sākumā minēju, tas ir ļoti būtiski. Protams, uzņēmējam ir jāpiemīt daudz un dažādām īpašībām – jābūt mazliet avantūristam, jāprot uzdrošināties, jāpiemīt analītiskam prātam, ir jādara un jārada! Nevajag baidīties darīt. Protams, ka kļūdas piedzīvo visi. Arī es, un pat tagad pa kādai kļūdai gadās. Bet galvenais no savām kļūdām mācīties. Teiciens, ka jāmācās no citu kļūdām, nestrādā, vienkārši nestrādā. Un to zina visi, kuri ir dzīvē kaut ko darījuši un radījuši. Ja tu pats kaut ko nepareizi izdari, tas tavā apziņā jau tiek iekalts ar brīdinājuma zīmi. Protams, ir jāņem vērā citu pieredze. Un šeit var nākt talkā RUB kontakti, citi biedri.

Jaunajiem ir savas priekšrocības – enerģija, ambīcijas, uzdrošināšanās. Uz priekšu! Ir jādara! Ja vajadzīgs padoms – vienmēr laipni! Ir jāmeklē un jārealizē sevi. Ja tu to uzņēmēja gēnu sevī sajūti, ir jādara un jāiet uz priekšu.

Protams, ir šīs neplānotās krīzes, kas ievieš korekcijas, tādēļ vienmēr ir jācenšas skatīties nākotnē. Ne visu var paredzēt, bet daudzas lietas var. Runājot arī par kredītiem – ja kredītu paņem uzņēmējdarbībai, pie pozitīva scenārija tu to varēsi atdot, bet pie patēriņa kredīta, tu to vienkārši noēd. Un tad diemžēl var tikt atņemts viss, un vēl jāatdod parādi. Iesaku ņemt pēc iespējas maz kredītus… Tas ir no tās sērijas – vispirms tu samaksā darbiniekiem, valstij, kredītiestādēm un tad ir ļoti labi, ja kaut kas paliek pāri. Uzņemējdarbība vienmēr ir risks. Garantēts nav it nekas. Un tad vajag šo avantūrista garu un atbildīgumu, kas nesākas astoņos no rīta un nebeidzas sešos vakarā, tā ir katra diena 24 stundas dienā daudzus gadus. Tas prasa lielu izturību.

Tā veidojas tā uzņēmējdarbības puzle. Bet, protams, primārais ir nebaidīties, darīt un nepadoties pie pirmajām kļūdām un grūtībām, bet pārliecināti iet uz savu mērķi.

 

 


Ar N. Ivdru sarunājās RUB praktikante A. Alksne

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s